Kāpēc sāp celis? Biežākie cēloņi un simptomi

Ceļa sāpes var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski — sākumā tikai pēc garākas pastaigas, vēlāk arī kāpjot pa kāpnēm vai pieceļoties no krēsla. Taču sāpes ceļgalā ne vienmēr nozīmē locītavas nodilumu.

Ceļa locītava ir viena no lielākajām un sarežģītākajām ķermeņa locītavām, un ikdienā tā tiek noslogota gandrīz nepārtraukti. Tāpēc ceļa sāpes ir ļoti izplatītas.

Īsumā: sāpes ir simptoms, nevis diagnoze — ārstēšana atkarīga no cēloņa. Cēloni bieži palīdz atšķirt tas, kā sāpes sākās un kur tieši sāp. Dažām pazīmēm vajag tūlītēju palīdzību — tās atradīsi sadaļā „Kad doties pie ārsta?”.

Biežākie ceļa sāpju cēloņi

Cēloņus bieži palīdz atšķirt tas, kā sāpes sākās — pēkšņi vai pakāpeniski.

Osteoartrīts (artroze)

Sākas pakāpeniski. Hroniska slimība, kas skar skrimsli un citus locītavas audus. Biežāk pēc 45 gadiem.

• sāpes slodzē;
• rīta stīvums līdz 30 minūtēm;
• mazāks kustību apjoms.

Meniska bojājums

Sākas pēkšņi vai pakāpeniski. Menisks sadala slodzi ceļā. Tas cieš straujā pagriezienā vai pakāpeniski nolietojoties.

• sāpes iekšpusē vai ārpusē;
• celis ķeras vai bloķējas;
• grūti iztaisnot kāju.

Saišu bojājumi

Sākas pēkšņi. Saites notur celi stabilu. Bieži cieš sportā vai krītot.

• sāpes traumas brīdī;
• drīz pietūkst;
• celis „padodas”.

Cīpslu pārslodze

Sākas pakāpeniski. Rodas, ja slodze palielināta pārāk strauji vai ilgi atkārtojas vienas un tās pašas kustības.

• sāpes skrienot, lecot, pietupjoties;
• bieži — tieši zem ceļa kauliņa.

Iekaisīgas slimības

Sākas pēkšņi vai pakāpeniski. Piemēram, reimatoīdais artrīts vai podagra.

• izteikts pietūkums un siltuma sajūta;
• rīta stīvums ilgāk par pusstundu;
• podagrai — pēkšņa lēkme, bieži naktī.

Kur sāp? Ko var liecināt sāpju vieta

Vieta, kur sāp, sniedz ārstam noderīgu norādi — taču viena pati diagnozi nenosaka.

• Priekšpusē — bieži saistīts ar ceļa kauliņu. Pastiprinās kāpnēs, pietupienos un ilgi sēžot ar saliektiem ceļiem.
• Iekšpusē — iespējams menisks, iekšējā sānu saite vai osteoartrīts.
• Ārpusē — cīpslu un mīksto audu pārslodze, menisks vai locītavas pārmaiņas.
• Aizmugurē — viens no iespējamiem cēloņiem ir Beikera cista (ar šķidrumu pildīts veidojums), bet ne vienīgais.

Kad doties pie ārsta?

Nereti svarīgāks par sāpju stiprumu ir tas, kā tās ietekmē ceļa darbību un ikdienu.

Pieraksties pie ārsta, ja:

• sāpes nepāriet dažu nedēļu laikā vai atgriežas;
• sāpes ir katru reizi, ejot vai kāpjot pa kāpnēm;
• celis ir stīvs, pietūkst, ķeras vai neiztaisnojas;
• celis šķiet nestabils vai „padodas”;
• sāpes sāk ierobežot ikdienu.

Nekavējoties meklē palīdzību, ja:

• pēc traumas celis ir stipri pietūcis vai deformēts;
• nevari balstīties uz kājas vai pakustināt celi;
• locītava pēkšņi ļoti sāp, ir karsta un pietūkusi;
• to pavada drudzis vai drebuļi.

Šādos gadījumos negaidi plānveida vizīti — dodies uz uzņemšanas nodaļu vai zvani 113.

Kā ārsts nosaka ceļa sāpju cēloni?

1. Saruna — kad sāpes sākās, vai bija trauma, kas tās pastiprina.
2. Izmeklēšana — kustību apjoms, stabilitāte, pietūkums un jutīgums.
3. Papildu izmeklējumi, ja vajag — rentgens, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse vai analīzes.

Ne vienmēr attēldiagnostika ir nepieciešama: tipisku osteoartrītu bieži var diagnosticēt jau pēc izmeklēšanas.

Ko darīt tālāk?

Ja ceļa sāpes atkārtojas vai sāk ierobežot ikdienu, nepieņem tās kā normu — konsultējies ar speciālistu un noskaidro cēloni. No tā atkarīgs, kāda ārstēšana palīdzēs.

Ja tev jau ir diagnosticēts ceļa osteoartrīts, izlasi mūsu ceļvedi “Kad apsvērt injekcijas ceļa locītavā?” — tajā apskatītas ārstēšanas iespējas no fizioterapijas līdz injekcijām un endoprotezēšanai.