Artrīts vai artroze: kāda atšķirība

Locītavu sāpes un stīvums var būt raksturīgi gan artrītam, gan artrozei. Lai gan šos terminus ikdienā mēdz lietot kā sinonīmus, tie nenozīmē gluži vienu un to pašu.

Artrīts ir plašs apzīmējums dažādām locītavu slimībām, savukārt artroze jeb osteoartrīts ir konkrēta hroniska locītavu slimība. Izpratne par to atšķirībām palīdz savlaicīgi noteikt diagnozi un izvēlēties piemērotu ārstēšanu.

Kas ir artrīts?

Artrīts ir vispārīgs apzīmējums locītavu slimību grupai. Daudzām no tām raksturīgs locītavu iekaisums, kas var izraisīt sāpes, pietūkumu un kustību ierobežojumus.

Pie iekaisīgajām locītavu slimībām pieder:

• Reimatoīdais artrīts – autoimūna slimība, kuras gadījumā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem, izraisot locītavu iekaisumu.
• Podagras artrīts – slimība, kuras gadījumā locītavās veidojas urīnskābes kristāli, kas var izraisīt pēkšņas un ļoti stipras sāpes.

Šīm slimībām ir atšķirīgi attīstības mehānismi, tādēļ atšķiras arī to ārstēšana.

Kas ir artroze jeb osteoartrīts?

Artroze jeb osteoartrīts ir hroniska locītavu slimība, kas skar skrimsli, zemskrimšļa kaulu un citus locītavas audus. Tā visbiežāk attīstās ceļa, gūžas un plaukstu locītavās.

Osteoartrīta attīstību var veicināt vecums, iepriekšējas locītavu traumas, palielināta mehāniskā slodze, liekais svars un ģenētiski faktori.

Agrāk osteoartrītu galvenokārt uzskatīja par locītavu nodiluma slimību. Mūsdienās zināms, ka tas ir sarežģītāks process, kurā nozīme ir arī iekaisumam. Tas var veicināt locītavas pietūkumu, sāpes un stīvumu.

Atšķirībā no reimatoīdā artrīta osteoartrīts nav autoimūna slimība.

Artrīts un artroze: galvenās atšķirības

Tā kā artrīts apzīmē plašu slimību grupu, šeit osteoartrīts salīdzināts ar vienu no izplatītākajām iekaisīgajām locītavu slimībām – reimatoīdo artrītu.

Slimības raksturs

• Artroze: hroniskas locītavas audu pārmaiņas, iespējams arī iekaisums.
• Reimatoīdais artrīts: autoimūna iekaisuma slimība.

Biežāk skartās locītavas

• Artroze: ceļi, gūžas, plaukstas.
• Reimatoīdais artrīts: plaukstu, pirkstu un pēdu locītavas.

Sāpes

• Artroze: bieži pastiprinās slodzes laikā.
• Reimatoīdais artrīts: iespējamas arī miera stāvoklī.

Rīta stīvums

• Artroze: parasti līdz 30 minūtēm.
• Reimatoīdais artrīts: bieži ilgāk par 30–60 minūtēm.

Pietūkums

• Artroze: iespējams.
• Reimatoīdais artrīts: bieži sastopams.

Ārstēšanas pieeja

• Artroze: kustību funkcijas saglabāšana un simptomu mazināšana.
• Reimatoīdais artrīts: iekaisuma kontrole un slimības progresēšanas ierobežošana.

Šīs pazīmes palīdz izprast slimību atšķirības, taču tās nav pietiekamas pašdiagnostikai.

Kā ārsts nosaka diagnozi?

Lai noskaidrotu locītavu sāpju cēloni, ārsts izvērtē simptomus, slimības vēsturi un veic locītavu izmeklēšanu.

Ja ir aizdomas par iekaisīgu locītavu slimību, var būt nepieciešamas asins analīzes un papildu izmeklējumi.

Osteoartrītu bieži iespējams diagnosticēt klīniski. Atsevišķos gadījumos ārsts var nozīmēt rentgenogrāfiju vai citus izmeklējumus, lai precizētu diagnozi vai izslēgtu citas slimības.

Kā atšķiras ārstēšana?

Ārstēšana ir atkarīga no konkrētās diagnozes, slimības smaguma un pacienta veselības stāvokļa.

Reimatoīdā artrīta gadījumā galvenais mērķis ir kontrolēt iekaisumu un novērst neatgriezeniskus locītavu bojājumus. Šim nolūkam izmanto slimības gaitu modificējošus medikamentus un citas reimatologa nozīmētas ārstēšanas metodes.

Osteoartrīta gadījumā ārstēšana galvenokārt vērsta uz sāpju mazināšanu un locītavas kustīguma saglabāšanu. Tās pamatā ir piemērota fiziskā aktivitāte, ārstnieciskie vingrojumi un, ja nepieciešams, svara samazināšana. Papildus var izmantot medikamentus, atsevišķos gadījumos – injekcijas vai ķirurģisku ārstēšanu.

Ko darīt, ja sāp ceļa locītava?

Ja ceļa sāpes atkārtojas, nepāriet vai ierobežo ikdienas aktivitātes, konsultējies ar ārstu. Pareiza diagnoze palīdz izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Ja tev diagnosticēts ceļa locītavas osteoartrīts, uzzini vairāk par pieejamajām ārstēšanas iespējām mūsu ceļvedī “Kad apsvērt injekcijas ceļa locītavā?”.