Pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti var īslaicīgi mazināt osteoartrīta simptomus, taču neietekmē locītavas stāvokli ilgtermiņā.
Medikamentozā ārstēšana ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem visbiežāk tiek izmantota osteoartrīta I–II stadijā, kad galvenais mērķis ir mazināt sāpes un iekaisumu, uzlabot pašsajūtu un palīdzēt saglabāt ierasto ikdienas aktivitāšu līmeni.
Šie līdzekļi var būt īpaši noderīgi periodos, kad sāpes pastiprinās, taču būtiski atcerēties — tie mazina simptomus, nevis novērš pašu osteoartrīta cēloni vai atjauno bojāto skrimsli.
Plusi: plaši pieejami un vienkārši lietojami; var salīdzinoši ātri mazināt sāpes un iekaisumu; piemēroti īslaicīgai simptomu kontrolei.
Mīnusi: iedarbība parasti ir īslaicīga; tie neaptur locītavas strukturālo izmaiņu progresēšanu. Ilgstoša vai nekontrolēta lietošana atkarībā no preparāta var palielināt kuņģa un zarnu trakta, nieru, aknu vai sirds un asinsvadu blakusparādību risku. Progresējoša osteoartrīta gadījumā (III–IV stadijā) ar medikamentiem vien bieži vairs nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu sāpju kontroli un saglabātu locītavas funkciju.
Tādēļ medikamentozā terapija visbiežāk ir viena daļa no kopējā ārstēšanas plāna, ko kombinē ar fiziskām aktivitātēm, fizioterapiju, svara kontroli un, ja nepieciešams, citām ārstēšanas metodēm.
